LNS Rehabilitācijas centrs

Jaunvārdi zīmju valodā rodas arī “Panorāmā”

Pagājušo nedēļuziņās stāstīja par ikgadējo aptauju, kurā tika izvēlēti pērnā gada jaunākie vārdi, neveiklākās frāzes un spārnotākie teicieni. Uzvarēja vārds glābējsilīte, tā latviski varētu saukt Bērnu slimnīcā iebūvēto ierīci «baby box». Tikmēr par gada nevārdiem minēti bieži lietotie izteicieni «pa lielam», «da jebko» un vēl vairāki. Šie jaunie vārdi nonāk arī zīmju valodā, ar kuru sazinās nedzirdīgie cilvēki. Un daļa jaunvārdu zīmju valodā top tieši LTV«Panorāmas» ziņu studijā.

Piedāvājam šizetu no LTV “Panorāmas” par LNS Komunikācijas centrazīmju valodas tulku darbu televīzijā:

Intervijas saturs:

Arnis Krauze: “Šonedēļ ziņās stāstījām par ikgadējo aptauju, kurā tika izvēlēti pērnā gada jaunākie vārdi, neveiklākās frāzes un spārnotākie teicieni. Uzvarēja vārds glābējsilīte, tā latviski varētu saukt Bērnu slimnīcā iebūvēto ierīci «baby box». Tikmēr par gada nevārdiem minēti bieži lietotie izteicieni «pa lielam», «da jebko» un vēl vairāki. Izrādās, ka šie jaunie vārdi nonāk arī zīmju valodā, ar kuru sazinās nedzirdīgie cilvēki. Un daļa jaunvārdu zīmju valodā top tieši «Panorāmas» ziņu studijā.
Brigita Aldersone par surdotulkotāju Latvijas Televīzijā strādā jau 18 – to gadu. Ziņas pl. 18 šobrīd ir vienīgās televīzijas ziņas Latvijā, kur informāciju par jaunākiem notikumiem uzzina arī nedzirdīgie cilvēki. Parasti Brigita studijā ierodas ar krietna laika rezervi, lai pagūtu iepazīties ar vismaz daļu no ziņu tekstiem. Un īpaša uzmanība tiek pievērsta tiem jaunajiem vārdiem, kuriem savas zīmes nedzirdīgo valodā vēl nav. Surdotulki bieži vien esot pirmie, kas jaunos vārdus jeb jaunās zīmes ievieš nedzirdīgo sabiedrībā.

Šonedēļ stāstot par gada jaunvārdiem un izteicieniem, ievēroju, ka kolēģe blakus nedaudz samulst. Un izrādās, ka tieši tas bija brīdis, kad izteicienam „da jebko” tapa zīme arī nedzirdīgo valodā.”

Brigita Aldersone: „Es tiešām samulsu, jo tas mani mazliet nošokēja. Pēkšņi tādi vārdi – kas it kā populāri, bet jāparāda „da jebko”. Man tādā steigā un ātrumā vajadzēja ātri uzminēt, kā lai to parāda. Vārds „jebko” – saprotams, zīme ir. Bet „da” – tas svešvārds, kas ienācis no malas. Bet es izgāju no situācijas un šo zīmi parādīju.”

A.K.: „Vērojot kolēģes darbu, es nereti aizdomājos, kā iespējams zīmju valodā parādīt, piemēram, „Starptautiskais valūtas fonds”, „budžeta deficīts”, vai bieži lietoto terminu – „iekšzemes kopprodukts” utt.

B.A.: „ Termins „Starptautiskais valūtas fonds” – tas ir jauninājums, jo agrāk it kā par to nerunājām. Arī zīme – „budžeta deficīts”.

A.K.: „Izrādās, pie savas zīmes nedzirdīgo valodā tikuši arī daļa Latvijas politiķu. Smalkais tonis gan prasot, lai amatpersonu vārdi tiktu izrunāti pa burtiem. Tomēr politiķu vārdi ziņās ņirbot tik bieži, ka tos ne vienmēr var pagūt parādīt. Tādēļ biežāk minētajiem tiek piešķirtas atpazīšanas zīmes.

B.A.: „Dombrovska kungam īpaša zīme vēl nav. Zīmēs rāda vienkārši „D” burtu, un nedzirdīgie saprot par ko ir runa. Bieži nedzirdīgo sabiedrībā dzirdams arī vārds „Šķēle” – to rāda , kā šķēli – nu, piemēram, „maizes šķēle”. Arī prezidentam Zatlera kungam – meklēja ilgi, zīmes bija dažādas, vajadzēja atrast pieklājīgu zīmi, nevar jau nesolīdu zīmi rādīt. Tā kā viņam skaista frizūra, tad attiecīgi tika sameklēta zīme. Piemēram, arī, Vaira Vīķe Freiberga. Tik garš vārds, ka to ātrumā grūti izdaktilēt. Bet, kad nedzirdīgiem parāda „V V”, tad viņi zina, ka tā ir Vaira Vīķe Freiberga.”

A.K.: „Brigita, kas zīmju valodu apguvusi jau bērnībā, novērojusi, ka pēdējā laikā kursos to vēlas iemācīties arvien vairāk cilvēku, jo īpaši jaunieši.

B.A: „Liels plus, ka ziņas ar surdotulkojumu rāda televīzijā. Agrāk viss bija noslēpts. Tagad ziņās iet katru dienu. Cilvēki redz, ka ir tāda valoda un to atpazīst. Tagad ejot pa ielu vairs nebīstas, un tas ir normāli, ka mūsu sabiedrībā ir tādi cilvēki, kas runā zīmju valodā.”

Noklikšķiniet šeit, lai komentēt

Atstāt Atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Lasītākās ziņas

Augšā